Izplatītākās slimības un kaitēkļi lavandām
Lavandas slimības
Ar inokulācijas eksperimentiem prliecinoši pierādīts, ka lavandas vītes slimības galvenais cēlonis ir Phoma Lavandulae gab. sēne. Simptomi, kas līdzīgi vītes simptomiem, var būt saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem un vides faktoriem, kuru galvenais iemesls ir aukstas un mitrinātas augsnes. Botrytis dažkārt var izraisīt arī atpalicību. Slimības agrīnie simptomi ir tādi, ka jaunie dzinumi kļūst dzelteni skatīt 1.1. att.
1.1. att. Phoma Lavandulae gab. sēns simptomi uz lavandas
*(Inokulācija ir mikroorganismu ievadīšanas process augšanas vidē, kas ir piemērota to augšanai. Citiem vārdiem sakot, inokulāciju var definēt kā procesu, kas ievieš patogēnu vai antigēnu mikroorganismu dzīvā organismā, lai stimulētu antivielu ražošanu. Kad inokulācija ir pabeigta, barotnē mikroorganismi sāk augt un vairoties, veidojot redzamas kolonijas. )
Viena no sēņu izraisītajām slimībām ir sakņu puve Phytophthoras pp., Pythiums pp., Rhizoctonias pp. Simptomi: vītušas, dzeltenas lapas skatīt 1.2. att.. Oomycete izplatās aukstās, mitrās augsnēs. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas augiem; stādīt lavandas labi drenējošās augsnēs (Woudenberg, Hanse, 2017).
1.2. att. sakņu puve Phytophthoras pp., Pythiums pp., Rhizoctonias pp.
!!! Xylella fastidiosa jeb bakteriālais lapu apdegums ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, tajā skaitā tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus - plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes. Tāpat baktērija var bojāt daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u.c.).
* Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu kuplais skaits. Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana. Neveicot pasākumus, baktērija var strauji līdzīgi kā ugunsgrēks izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām, rezultātā būtiski ietekmēt ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.
Pazimes: Baktērijas nosprosto koksnes vadaudus. Tas kavē auga attīstību, izraisa lapu vīšanu, koka vainaga atmiršanu un bojāeju. Infekcijas sākuma stadijā daļa lapu sāk nobrūnēt (parasti no lapas plātnes malām). Ap atmirušo daļu veidojas dzeltens vai sarkans loks. Ar laiku lapas novīst, pilnībā nokalst un nokrīt, bet lapu kāti paliek piestiprināti zariem. Inficētais stumbrs un zari attīstās neregulāri, jaunajos zaļajos audos rodas plankumi. Var veidoties neparastas formas stumbrs un augļi. Dažādiem saimniekaugiem simptomi var nedaudz atšķirties atkarībā no Xylella fastidiosa celma, kas bieži ir specifisks konkrētam saimniekaugam.(informācija no VAAD: http://registri.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/noderigi-par-augu-karantinu-latvija/xylella-fastidiosa.aspx) !!!
Lavandas
kaitēkļi
Baltblusiņas Aleyrodoidea lavandu lielākoties izmanto kā starpsaimnieku. Kaitēkļi pie lavandu sakņu kakla dēj oliņas un vairojas.
Mitrenes vairojās pārmitrinātās augstās augsnēs.
Prosapia bicincta (Cercopidae) ir izplatīts dekoratīvo augu kaitēklis. Pie ilgstošas barošanās var ietekmēt jauno dzinumu augšanu un attīstību, ar kuru sulu barojas kaitēklis (skat. 1.3. att.).
Oliņas pārziemo uz saimniekauga, tās tiek izdētas rudenī. Pavasarī mazās nimfas izkļūst no oliņām. Tās nimfas periodā ir oranžā krāsā. Katru gadu attīstās viena paaudze. Nimfai ir 5 augšanas stadijas. Un veidojas no oranžas krāsas, līdz dzeltenai un visbeidzot līdz blāvi zaļai. Pieauguši īpatņi ir brūngani ar plankumiem. Barošanas laikā nimfa rada putas, kas pasargā viņus no plēsējiem un izžūšanas.
Jauni lavandu postītāji
1.4. att. kāpostu cekulkodes kāpuri, foto: Ilze Upīte
1.5. att. kāpostu cekulkodes imago, foto:
Cekulkode Plutella xylostella (Linnaeus, 1758) ir tumši pelēks tauriņš ar baltu, viļņotu joslu priekšējo spārnu malā. Uz lauka parādās maija beigās vai jūnija sākumā un lapu apakšpusē sadēj sīkas, dzeltenas oliņas, kas vēlāk kļūst tumšas. Kāpuri sākumā izalo lapas parenhīmu, vēlāk izgrauž lapas mīkstos audus, atstājot plānu epidermas kārtiņu. Tā sažūst un izkrīt, atstājot lapās ovālus caurumiņus. Ievērojamu kaitējumu kāpostaugiem šie kaitēkļi nodara jūnija beigās, jūlijā, kad attīstās otrā trešā paaudze. Savairojoties masveidā, tie augiem var pilnībā nograuzt lapas. (https://www.la.lv/kapostu-cekulkode-ka-pret-to-cinities-2)
Spriežot pēc iegūtajiem foto no facebook grupas: Lavandu mīļotāju klubiņš. Var redzēt, ka šie skaistie treknie kāpuri ir iecienījuši arī lavandas. Tālāk 1.6. att. varat redzēt kāpura izdarītos postījumus lavandām.
1.5. att. kāpostu cekulkodes kāpura postījumi, foto: Ilze Upīte
Iespējami lavandu kaitēkļi
Spriežot pēc 1.6. att. ir novērojama daļēja auga atmiršana. Ar šādu problēmu šogad sastapāmies arī savā lavandu dārzā. Mums bija 3 iespējamie varianti šādam iznākumam.
1. Skudras, kas izveidojušas pūzni zem lavandām.
2. Ūdens žurkas, kas izraka alas zem lavandu stādiem, sabojājot auga saknes.
3. Sals līdz -20 grādiem pavasarī.
! Neiesaku lavandas audzēt blakus sakņu dārzam, tas paglābs no ūdensžurku postījumiem.
! Pamitrināt augus lai nebūtu labvēlīga vide skudrām, kā arī mazās platības audzētām lavandām var pabērt kanēli, kas arī atbiedē skudras.
1.6. att. Bojājumi lavandām, foto: Aija Zariņa